Problēma ir tajā, ka viens un tas pats lineāls bieži vien tiek piemērots visiem – gan vismazākajam pagastam, gan vislielākajai Latvijas pilsētai. Un šodien, ka Rīga atsevišķus jautājumus risina ne tā, kā tas ir paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Rodas jautājums – kāpēc Rīga nelīdzdarbojas procesos, kad šie noteikumi vai likumi tiek izstrādāti un apstiprināti Saeimā, lai aizstāvētu savas intereses? Sanāk tā, ka tad, kad tiek pieņemti attiecīgie valsts likumi, dome pēc tam pieņem savus dokumentus, un tad brīnāmies, ka tie nesakrīt ar augstāk stāvošiem dokumentiem, kā tas, piemēram, ir jautājumā par kuģošanu.
Nu tad arī parunāsim par šiem diviem strīdīgajiem noteikumiem – gan par infrastruktūras maksājumiem, gan par kuģošanu kanālā!
- Pirmais bija infrastruktūras nodeva. Mūsu ministrija problēmu saredzēja jau sen.
Rīgas pilsētā darbojās noteikumi par nodevām, virs kuriem nebija neviena augstākstāvoša normatīva akta. Tātad nebija neviena normatīva akta, kurš pilsētai ļautu pieņemt šādus noteikumus. Ministrija arī redzēja, ka Rīgas pašvaldība infrastruktūras nodevu neiegulda tur, kur pati to paredzējusi. Panācām, ka ieviesa izmaiņas likumā par nodokļiem un nodevām, un līdz ar to Ministru kabinetam šobrīd ir tiesības izstrādāt vadības noteikumus par šādām nodevām, kas attieksies uz visu valsti.
Problēmas aspektus uzsvērusi arī Ārvalstu investoru padome, jo investori grib skaidrību un nesaprot, kāpēc vienā pilsētā ir kaut kas savādāks nekā otrā. Tādēļ man nācās atcelt esošos noteikumus, jo bija vēstule no prokuratūras, ka tie ir nelikumīgi un atceļami. Pēc tam valdības sēdē tika pieņemti Ministru kabineta pagaidu noteikumi, uz kuru pamata Rīgas dome patiesībā var atjaunot veco noteikumu darbību. Tos nevajag uzskatīt par nelegāliem.
Runājot par kuģošanas noteikumiem, negribu izvērsties par to, ko saka Rīgas mērs Jānis Birks, ka neesam komunicējuši ar galvaspilsētas pašvaldību. Negribu konfliktēt ar Birku, bet gan ieteiktu viņam rūpīgāk iepazīties ar to, kā tika skatīti šie kuģošanas noteikumi.
Kad noteikumu projekts tika atsūtīts uz ministriju, mēs sniedzām komentārus un lūdzām tos mainīt. Viņi to neizdarīja, bet domes prezidijs noteikumus nolēma nodot Vides komitejai, kaut gan pēc būtības tie bija jāatceļ. Ko es šādā situācijā varēju darīt? Neko!
Domāju, ka Rīga laikus nereaģēja uz situāciju un pati netika galā ar savām problēmām. Ja mēs runājam par cilvēkiem, kas grib kuģot, šobrīd tas jau ir atļauts. Rīgai pēc būtības bija tiesības tikai aizliegt kaut ko zināmu apstākļu, piemēram, vides aizsardzības vai ātruma ierobežojuma, dēļ. Šajā gadījumā vienā kamolā tika savīts viss – gan ko vajag, gan ko nevajag.
Domei, manuprāt, vairāk bija jāskatās nevis uz to, ko dara ministrija, bet gan pašai jātiek galā ar savām struktūrām, lai nav pretrunu starp prezidiju, Vides komiteju, Pilsētas attīstības komiteju un vēl ar kaut ko.
Kāda vēl ir acīs krītoša citu Rīgas likumu nekonsekvence, pret ko jums ir sevišķi iebildumi?
- Esmu viens no ministriem, kurš ir atbildīgs par Ārvalstu investoru padomes rekomendāciju ieviešanu Latvijā. Investoriem viedoklis par pašvaldībām veidojas no sadarbības ar Rīgas domi, jo investīcijas pamatā „iet caur” Rīgu. Tomēr bieži vien Rīgas dome investoram apsola kaut ko atļaut būvēt, bet tad savu solījumu „parauj atpakaļ”. Ir neskaidrība, kāds tad galu galā tiks pieņemts lēmums. Tas īpaši attiecas uz būvniecību.
Dažādie standarti un noteikumi, kas regulē atļaujas saņemšanu būvniecībai, it kā šķiet skaidri, bet praksē tie ir ļoti pretrunīgi. Ir ļoti daudz institūciju, kas pieņem pretējus lēmumus. Piemēram, būvvalde kaut ko atļauj, bet deputātu komiteja noraida. Līdz ar to investoram šķiet, ka pret viņu ir nekonsekventa attieksme. Projekts, kurš „iet”, kādā brīdī var tikt noraidīts. Manuprāt, Rīgā ir pārāk daudz kontrolējošu un ierobežojošu institūciju, bet tajā pašā laikā nav izpratnes par „lielo bildi”.
Kāpēc Rīgā ir īpaša kārtība attiecībā uz būvniecības pieteikšanu? Valstī ir apstiprināti īpaši vispārīgie būvnoteikumi, kuros rakstīts, kādam jāizskatās būvniecības pieteikumam. Savukārt Rīgā ir pilnīgi citi „papīri”. Atvainojos, bet, ja valstī ir vienota kārtība, tad Rīgā nevar būt savādāk! Investors, kurš varbūt pat pārzina Latvijas likumdošanu, par Rīgu ir spiests saprast vēl kaut ko īpašu.
Īsi pirms Dziesmu svētkiem Rīgas rātē bija īsti partiju „koru kari”. Sprieda, kā nomest Jāni Birku un Rātsnama galvenajā krēslā iesēdināt kādu citu – vai nu „sociķi” Jāni Dineviču, vai tautpartijieti Andri Ārgali. Jūs ar Ārgali esat vienā partijā, tad jau loģiski būtu, ka Zalānam kā pašvaldību ministram būtu dots partijas uzdevums – „noēst” Birku. Kaut kā neizdevās...?
- Man ar šo lietu pilnīgi nav nekāda sakara. Rīgā mērķis būtu nevis kādai partijai nomanīt mēru, bet gan uzlabot Rīgas un tās iedzīvotāju labklājību. Tikai redzams, ka šī pilsēta nefunkcionē kā vajag.
Nav pareizi šo lietu saistīt ar to, ko dara ministrija. Iepriekšminēto divu noteikumu atcelšanai arī nebija nekādas „partejiskas piegaršas”. Ministram ir jādara tas, kas jādara. Ar Birka nomaiņu man nav nekādas saistības, mani tas, godīgi sakot, neinteresē. Mani interesē, lai Rīgas dome normāli strādātu.
Nu un kā – vai tā strādā normāli?
- Domāju, ka Rīgas pilsētas vadība kā tāda – ne tikai politiķi, bet arī administrācija – netiek līdzi procesiem, tā it kā visu laiku sebo.
Bieži vien ir ņemšanās ap sīkām lietām un lielo lietu neredzēšana. Man gribētos, lai Rīga kaut kā integrētos ar apkārtnes teritorijām. Varbūt tas tā arī notiek, bet es kā ministrs par to neko nezinu.
eEdgars Zalāns: „Rīga visu laiku sebo!” - nra.lv Glossy D Ladies Webcam Ru Tag Followersy Sex fEdgars Zalāns: „Rīga visu laiku sebo!” - nra.lv Glossy D Ladies Webcam Ru Tag Followersk Ladies Girls Teens